LATVIJAS NACIONĀLĀ OPERA

Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas. 1782. gadā tiek atklāta Pilsētas vācu teātra ēka, kur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.

Latviešu operas vēstures sākums saistāms ar 1912. gadu, kad Pāvula Jurjāna vadībā Rīgā sāk darboties Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera.

1919. gada 23. janvārī Latvijas Nacionālās operas trupa izrāda savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".

Šobrīd Latvijas Nacionālā opera ir repertuāra teātris, kas sezonas laikā no septembra līdz maija beigām iestudē vidēji sešas jaunas izrādes, saglabājot līdzsvaru starp operas un baleta žanru. Pavisam sezonas ietvaros tiek rādītas vairāk nekā 200 izrādes un atskaņoti vairāki simfoniskie un kamermūzikas koncerti.

Latvijas Nacionālās operas direktors kopš 1996. gada ir Andrejs Žagars.

Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors ir Arturs Maskats, baleta mākslinieciskais vadītājs – Aivars Leimanis.

Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs ir Andris Freibergs, galvenā kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka. Ar operas solistiem strādā vokālās pedagoģes Anita Garanča un Margarita Gruzdeva un koncertmeistari Mārtiņš Zilberts, Ilze Grīnberga, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa un Elizabete Šīrante. Operas un baleta izrāžu vadītāji ir Ieva Kārkliņa, Valda Ilgisone, Gundega Maizīte un Andris Dalbiņš.

Kad 1918.gadā Rīgā darbību sāka profesora Jāzepa Vītola dibinātā Latvju opera, tika organizēts arī Operas koris, par kura pirmo kormeistaru kļuva Pauls Jozuus. Kopš tā laika operas izrādes bez kora dalības nav iedomājamas.

Kaut arī Operas darbības pirmajos gados iestudējumi bieži izpelnījušies daudz kritikas, koris augstu vērtēts jau tolaik. Tā, piemēram, 1921.gadā bijušais Latviešu operas dziedonis un režisors Ernests Elks-Elksnītis, apcerot režijas mākslu Latvju mūzikas 1921.gada ceturtajā numurā, uzsvēris, ka režisoru zemais profesionālais līmenis sevišķi uzskatāmi atspoguļojas masu skatos un darbā ar kori un ka režijas trūkumus atsver vienīgi kora labais skanējums, ko kormeistars Pauls Jozuus spējis sasniegt jau teātra darbības pašā sākumā.

Jauns radošs posms LNO kora darbībā sācies 1995.gadā pēc LNO rekonstrukcijas. Rīgas operas māksliniekus atzinīgi vērtē ne tikai pašmāju publika, bet arī ārzemju kritiķi, un koris tiek izcelts kā vienots un saskanīgs ansamblis. „Solistu komanda un kora sniegums ir izcils – tik adekvāti, saspringti un precīzi Šostakoviča opuss skan reti,” pēc LNO viesizrādēm Maskavā 2007.gada oktobrī rakstīja laikraksta Kommersant korespondents Sergejs Hodņevs. LNO kora galvenās kvalitātes šodien ir temperaments, skatuviskā izjūta, kā arī īpašs, izlīdzināts skanējums, kas novērtēts ar LNO patrona A/S Latvijas Gāze Gada balvu (2006) un nomināciju Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2007 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Ar vokālu un aktierisku meistarību apveltīti arī no kora dziedātāju vidus nākušie solisti – Kristīne Opolais, Antra Bigača, Evita Raituma, Dace Volfarte, Aleksandrs Antoņenko, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, lieliskā kamermūzikas interprete Ieva Parša, Liene Kinča.

Starp slavenākajiem LNO kormeistariem, kuru darbības laikā koris sasniedzis īpašu māksliniecisku kvalitāti, bijuši Pauls Jozuus (no 1919. līdz 1935.gadam), Teodors Kalniņš (no 1921. līdz 1940.gadam) un Haralds Mednis (no 1945. līdz 1969. gadam), ar kori dažādos laika posmos veiksmīgi strādājuši arī Rūdolfs Vanags, Ansis Alberings, Juris Radiškevičs, Ilgvars Matrozis, Vilmārs Vasulis, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Mārcis Katajs, Didzis Kauliņš, Normunds Vaicis, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis u. c. Kopš 2006.gada LNO galvenais kormeistars ir Aigars Meri. Kora inspektors ir Andris Pujāts, bet kora koncertmeistare – Ieva Šmite-Misiņa. Operas kora patrons ir Latvijas dzelzceļš.