LATVIJAS NACIONĀLĀ OPERA

Latvijas Nacionālās operas baleta trupa ir vienīgā profesionālā šāda veida trupa Latvijā. Vairāk nekā astoņus gadu desmitus garā latviešu baleta vēsture saistīta ar labākajām krievu klasiskā baleta skolas tradīcijām. Šīs tradīcijas veiksmīgi nodotas no paaudzes paaudzē, dāvājot pasaulei tādas Rīgā skolotas baleta zvaigznes kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs.

Iepazīt baleta mākslu rīdzinieki varēja 19.gadsimta sākumā, kad šo mākslu Rīgā pārstāvēja sava laika slavenākie meistari – Pēterburgas Ķeizariskā galma teātra pirmais dejotājs un baletmeistars, pirms tam Parīzes Operas pirmais dejotājs Luijs Dipora kungs (1811), Vīnes teātra primabalerīna Katarina Lannere (1859), dejotājs un baletmeistars Mariuss Petipā (1860, 1863) un daudzi citi slaveni dejotāji. Pirmais latvietis, kurš apguva baleta mākslu profesionālā līmenī un kā dejotājs strādāja Rīgas pilsētas pirmajā (Vācu) teātrī, bija Mārtiņš Kauliņš, kurš kļuva populārs kā deju pedagogs un baletmeistars, iestudējot dejas latviešu teātru uzvedumiem.

1918.gadā, kad tika nodibināta Latvju opera, tai bija nepieciešams arī savs balets. Tajā kā dejotājs un baletmeistars tika uzaicināts Voldemārs Komisārs, kura vadībā darbojās 20 dejotājas. Trupa piedalījās operu iestudējumos. 1921.gadā Rīgā viesojās slavenā balerīna Olga Spesivceva. Pēc tam viņa devās uz Londonu, kur viņai bija paredzēta Auroras loma S.Djagiļeva Krievu baleta trupas gatavotajā P.Čaikovska "Apburtās princese" iestudējumā. Viņai līdzi devās arī Voldemārs Komisārs, lai papildinātos dejas mākslā, tādēļ bija nepieciešams jauns, profesionāls baletmeistars. 1922.gadā LNO noslēdza līgumu ar Pēterburgas Marijas teātra bijušo baleta režisoru Nikolaju Sergejevu, kurš atvēra privātu baleta studiju un sāka profesionālu dejotāju sagatavošanu.

Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922.gada 1.decembris, kad vērts priekškars pirmajai pilnmetrāžas izrādei – pēc Mariusa Petipā 1885.gada Pēterpils izrādes parauga iestudētajai P.L.Herteļa „Veltīgajai uzmanībai”, tomēr baleta trupas veidošanās sākusies jau desmit gadus iepriekš. Divdesmitajos gados Rīgas baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, dejas pasaulē leģendārās Fokinu ģimenes locekle, sadarbojoties ar savu dēlu Ļevu Fokinu; trīsdesmito gadu sākumā par trupas vadītāju kļuva Anatols Vilzaks, kurš bija dejojis slavenajā Djagiļeva trupā. 1934.gadā par LNO galveno baletmeistaru tika apstiprināts Osvalds Lēmanis. Pēc II Pasaules kara baleta vadība bija uzticēta Helēnai Tangijevai-Birzniecei, kas savulaik mācījusies Sanktpēterburgā pie izcilās pedagoģes Agripīnas Vaganovas. Šīm leģendārajām personībām Rīgas baleta vadībā sekoja arī Jevgeņijs Čanga, Irēna Strode, Aleksandrs Lembergs, Janīna Pankrate, Modris Cers, Lita Beiris, bet kopš 1993.gada - Aivars Leimanis.

Šobrīd LNO baleta trupas repertuāra pamatu veido klasiskā baleta pērles – Žizele, Gulbju ezers, Riekstkodis, Dons Kihots, Korsārs, kā arī skatītāju iemīļotās mūsdienu horeogrāfu klasiskās dejas izrādes Romeo un Džuljeta, Kopēlija, Bahčisarajas strūklaka, Gaišais strauts. Bagātinot izrāžu klāstu ar laikmetīgās dejas zīmēm, dejotāju gatavību sevi spoži apliecināt arī mūsdienu baleta valodā pierāda leģendārā horeogrāfa Borisa Eifmana sarežģītais un izsmalcinātais balets Anna Kareņina un argentīnieša Maurisio Vainrota Tango plus/Ceļojumi. Repertuārā palaikam sastopamas mūsdienu komponistu rakstītas izrādes – gan oriģinālbaleti (Jura Karlsona Sidraba šķidrauts un Artura Maskata Bīstamie sakari), gan dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši konkrēti skaņdarbi (Pētera Vaska Klavieru kvartets/balets „Skaidri neredzams”, Artura Maskata „Tango” u. c.).

Kopš 1993. gada LNO baleta mākslinieciskais vadītājs ir Aivars Leimanis. Viņa uzmanības lokā pastāvīgi atrodas gan klasisko baletu atjaunojumi, gan sadarbība ar slaveniem horeogrāfiem, tostarp Borisu Eifmanu (Krievija), Kšištofu Pastoru (Polija), Vladimiru Vasiļjevu (Krievija), Allu Sigalovu (Krievija), Radu Poklitaru (Moldova/Baltkrievija), Tjerī Malandēnu (Francija), Kristianu Špuku (Vācija), Petru Zusku (Čehija) u. c. LNO baleta trupa ar izrādēm viesojusies Parīzes Šatlē teātrī, Maskavas Lielajā teātrī, La Fenice teātrī Venēcijā, Romas Operā, Edinburgas Festivāla zālē, Lionas Maison de la Danse, Ņemiroviča-Dančenko teātrī Maskavā un citviet visā pasaulē.

Baleta administratore ir Elita Bukovska, baleta inspektore – Dace Lapiņa. Mākslinieku ikdienas darbs nav iedomājams bez pedagogiem un repetitoriem Ineses Dumpes, Sarmītes Graudiņas, Regīnas Kaupužas, Modra Cera, Genādija Gorbaņova, viespedagogiem Guntas Bāliņas un Litas Beiris, kā arī koncertmeistariem Jeļenas Berdņikovas, Natālijas Dirvukas, Tatjanas Vinogradovas un Oļega Žukova.