Daudzveidīgas un plašas ir emociju pasaules, kuras izgaismo Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki, spilgtas un patiesas ir krāsas, kurās atmirdz varoņu sāpes un prieks. Četri baleta viencēlieni atklāj dejas Visumu, ietverot gan pasaulē iemīļotos Čezares Punji Pas de quatre ar Žila Pero horeogrāfiju Ineses Dumpes iestudējumā un Čezares Punji un Kamila Sensānsa Marijas sapni ar Petra Zuskas horeogrāfiju, gan latviešu komponistu Artura Maskata Tango ar Kšištofa Pastora horeogrāfiju, un Pētera Vaska Erdu, kuras mūsdienīgo dejas valodu radījis Jurijs Vamošs. Erda, kas pirmizrādi piedzīvoja Vācu operā pie Reinas 2005. gadā, Latvijā tiek izrādīta pirmo reizi.

Saturs

ERDA

Ģermāņu mitoloģijā viņas vij likteņa pavedienus: nornas. Jurijs Vamošs viņām piešķir untumainu likteņa lēmēju formu. Viņa Norna ir neparedzama un dominējoša. Viņa nepielūdzami seko gan savam dzinulim radīt un iznīcināt, gan arī izpauž savu vēlmi un vājību uz piedzīvojumiem. Iesaistot savās kārdināšanas spēlēs, viņa izaicina cilvēkus sacelties pret savu likteni. Bet cilvēku panākumi nav ilgstoši, jo viņu eksistences ilgums ir ierobežots. Ar latviešu komponista Pētera Vaska mūziku Jurijs Vamošs savas idejas par likteni tulko ārkārtīgi spēcīgā optiskā valodā.

Horeogrāfa Jurija Vamoša norādījumi „Erdai"
Monolīts nolaižas. Kļūst redzama sieviete. Viņa iemieso cilvēces likteni, un mēs saucam viņu par Nornu. Viņu ieskauj kaujaslauks, nedzīviem ķermeņiem pilns. Pēc sākotnējā prieka par savu uzvaru, viņa sāk izjust tukšumu. Viņa alkst turpināt spēlēties ar cilvēcisko būtņu likteņiem, tāpēc izraugās nākamos upurus - vispirms sievietes. Paveras horizonts, cilvēki guļ uz grīdas. Norna sāk atdzīvināt mirušo vīrieti. Pirmais vīrietis atdzīvojas, viņam seko pārējie. Nornas vadīta, tuvojas sieviete. Vīrieši un sievietes sāk satikties.
VIŅŠ, pirmais zēns, radies no kāda pieaugušo pāra. Ģimene dzīvo laimīgā harmonijā. Citam pārim piedzimst meitene, VIŅA. Abi jaunieši atrod ceļu viens pie otra un aizlavās no vecākiem. Atstātā māte nomirst. VIŅŠ un viņa tēvs sēro. VIŅA tēvu arī iznīcina Norna. Jūtoties vientuļš, zēns atkal atrod VIŅU. Abi dodas pūlī un pazaudē viens. VIŅŠ pieaug, un, Nornas spēka vadīti, sāk pieaugt arī visi pārējie. Kulminācijas punktā viņi uzbūvē dzīvu piramīdu. Norna vairs negaida un liek piramīdai izjukt. Ar viņas palīdzību sākas otras, konkurējošas piramīdas celtniecība. Atmosfēra kļūst naidīga. Haosā VIŅŠ atrod VIŅU, kas tikmēr kļuvusi par sievieti, kopā viņi cenšas izlauzties cauri pūlim. Tomēr pretstraume nav pārvarama. Mīlošie tiek izšķirti. Cīņa par izdzīvošanu kļūst aizvien grūtāka un grūtāka un visbeidzot tiek zaudēta. Beigu beigās, VIŅŠ ir vienīgais, kas izdzīvo.
Norna tuvojas nogurušajam vīrietim, kas viņai šķiet viegls upuris viņas pavedinošajam spēkam. Viņa apskauj viņu, līdz viņš gandrīz zaudē samaņu. Gandrīz zaudējis kauju, viņš tomēr ar pēdējiem spēkiem uzvar savu mocītāju. Pie apvāršņa kļūst redzami atvērti kapi. VIŅŠ un VIŅA pieņem lēmumu sekot citiem cilvēkiem uz kapu. No nedzīvajiem ķermeņiem Norna rada jaunu cilvēku. Atkal parādās monolīts, iznīcina jauno cilvēku un pazūd ar viņu.