Nemorīno mīl skaisto Adīnu, bet viņa šķiet neaizsniedzama. Kad uzrodas noslēpumainais Dulkamara un pārdod Nemorīno mīlas dzērienu, jauneklis tic, ka beidzot iekaros mīļotās sirdi. Bet notikumi ir negaidītu pavērsienu pilni... Skatītāju iemīļotā iestudējuma darbība notiek 50. gados kādā Itālijas makaronu fabrikā.
I CĒLIENS
Adīna, ienesīga uzņēmuma īpašniece, atpūšas kopā ar savu draudzeni Džanetu un grupiņu strādnieku. Turpat netālu Nemorīno slīgst žēlabās par to, ka viss, ko viņš Adīnai var piedāvāt, ir mīlestība. Strādnieki mudina savu saimnieci palasīt tiem priekšā stāstu par Tristānu, kas iekaroja Izoldes sirdi, iedzerot brīnumainu mīlas dzērienu.
Te pēkšņi lepni ierodas Belkore ar savu rotu. Viņa iedomība uzjautrina Adīnu, tomēr tas neattur Belkori no bildinājuma pārliecībā, ka neviena meitene nespēj pretoties kareivja valdzinājumam. Adīna tomēr no šī piedāvājuma atsakās. Greizsirdīgais Nemorīno ilgojas, kaut varētu tuvoties mīļotajai tikpat pašpārliecināti, kā to darījis Belkore. Adīna piedāvā Belkorem un viņa biedriem vīnu. Nemorīno saņem dūšu, lai atzītos Adīnai mīlestībā, bet viņa atbild, ka ir nepastāvīga un labprātāk vēlas palikt brīva, tādēļ jauneklim labāk viņu aizmirst, turklāt viņa iesaka tam doties uz pilsētu un apmesties uz dzīvi pie viņa bagātā, slimā tēvoča. Tomēr Nemorīno nav pa spēkam klausīt šim padomam.
Tauru skaņu pavadībā ierodas ceļojošais tirgonis doktors Dulkamara, piedāvājot līdzekļus, kas ārstē visas kaites. Tā kā viņa zāles ir lētas, strādnieki tās pērk aizgūtnēm. Kad visi aizgājuši, Nemorīno jautā Dulkamaram, vai tā krājumos ir arī Adīnas grāmatā aprakstītais Izoldes mīlas eliksīrs. Dulkamara sākumā apmulst, bet tad paziņo, ka viņam ir tieši tas, kas vajadzīgs. Izvilcis pudeli Bordeaux , šarlatāns paziņo, ka tā ir īstā manta, un pārdod to Nemorīno, pamācot dzert brīnumlīdzekli lēnām. Lai gan jāšķiras no pēdējiem grašiem, Nemorīno nopērk to, ko uzskata esam par mīlas dzērienu, un steigšus izdzer.
Adīna atrod Nemorīno jau krietni iereibušu. Pārliecināts, ka pavisam drīz viņam piederēs Adīnas mīlestība, Nemorīno tēlo vienaldzību. Lai pielūdzēju sodītu, Adīna flirtē ar Belkori. Tas, uzzinājis, ka viņam jāatgriežas garnizonā, pierunā Adīnu tūlīt pat apprecēties. Nemorīno šausmās lūdz Adīnu pagaidīt vienu dienu, bet viņa par to neliekas ne zinis un ielūdz visus ciemata iemītniekus uz kāzu svinībām. Nemorīno metas prom, vaimanājot, ka Dulkamaras eliksīrs izpostījis viņam dzīvi.
II CĒLIENS
Visi sapulcējušies uz svētku vakariņām - trūkst vienīgi Nemorīno. Dulkamara, kas pats sevi iecēlis par ceremonijmeistaru, kopā ar Adīnu dzied duetu. Tas vēsta par meiteni, kura atsaka bagātam pielūdzējam, jo mīl nabadzīgu jaunekli. Kad pienācis laiks parakstīt laulību līgumu, Adīna vilcinās - viņa dusmojas, ka tuvumā nav Nemorīno. Viesi pamazām izklīst. Dulkamaru, kurš palicis nedaudz iepakaļ, vēlreiz uzmeklē Nemorīno. Jauneklis lūdz vēl vienu eliksīra pudeli, paskaidrojot, ka viņš nevar gaidīt dzēriena iedarbību līdz nākamajai dienai. Viņa lūgums tiek noraidīts, jo viņam nav naudas. Pavisam sapīcis atgriežas Belkore - Adīna atlikusi kāzas līdz krēslai. Kad Belkore uzzina, ka Nemorīno nomoka naudas trūkums, viņš aicina jaunekli pieteikties savā rotā un sola nekavējoties izmaksāt algu. Nelaimīgais mīlētājs tā arī dara, sagādājot Belkorem lielu gandarījumu - tas ticis pie kareivja un vienlaikus atbrīvojies no sāncenša.
Adīnas draudzene Džaneta uzzinājusi jaunumu un pavēsta to pārējām meitenēm - Nemorīno tēvocis ir nomiris un atstājis jauneklim mantojumā milzu bagātību. Kad iegrīļojas Nemorīno, apreibis no otrās vīna pudeles, ap viņu pulcējas meitenes ar uzmanības apliecinājumiem. Neko nezinādams par savu nupat iegūto bagātību, viņš nodomā, ka eliksīrs beidzot sācis iedarboties.
Adīnai nepatīk Nemorīno acīm redzamais atsalums, bet Dulkamara brīnās, vai tiešām nejauši būtu uzgājis īstu mīlas dzērienu. Dulkamara izstāsta Adīnai, ka Nemorīno nopircis eliksīru, lai iekarotu kādas bezjūtīgas skaistules sirdi, un Adīna saprot, ka Nemorīno viņu tiešām mīl. Viņa nožēlo savu izturēšanos pret jaunekli. Pamanījis, ka arī Adīna nav vienaldzīga, Dulkamara arī viņai piedāvā dzēriena devu, lai atgūtu jaunekļa pieķeršanos. Tomēr viņa pārliecina Dulkamaru, ka vienīgais nepieciešamais eliksīrs ir viņas skaistums, kuram pretoties nav Nemorīno spēkos.
Nemorīno redzējis asaras Adīnas acīs un jūtas pārliecināts, ka drīz tā piederēs viņam. Tomēr viņš joprojām izliekas vienaldzīgs, sakot, ka nespēj izvēlēties starp daudzajām ciemata meitenēm, kuras alkst pēc viņa uzmanības. Adīna paziņo, ka atpirkusi Nemorīno brīvību no armijas, jo viņš ir vajadzīgs ciematā, kur visi viņu mīl. Tomēr Adīna kavējas atzīt savas jūtas, līdz Nemorīno paziņo, ka, ja viņa to nedarīs, viņš tomēr kļūs par kareivi,.
Ierodas Belkore un atklāj, ka Adīna saderinājusies ar Nemorīno. Tomēr viņš ātri atgūstas no atraidījuma, paziņodams, ka viņu gaida tūkstošiem sieviešu. Dulkamara norāda uz sava eliksīra panākumiem un, pirms paspējis nozust, nonāk aizrautīgu pircēju aplenkumā.
|
|
|
Bravo!
Meistarīgi aktieri, ļoti labi dziedātāji un interesants sižets mūsdienīgā izpildījumā! Ļoti patika, varētu iet vēlreiz.
13-12-2009 rīdzinieki
Bijām vakar (12.decembrī, 2009) uz izrādi, un bijām patīkami pārsteigti. Inga Šļubovska un Andris Ludvigs bija jaunatklājums, talanti ar spēcīgām balsīm un spēju iejusties lomā. Paldies arī visiem pārējiem dalībniekiem un visiem, kas padarīja šo operu tik baudāmu!
Vēl nesen bija iespēja dzirdēt Parīzes labākos operdziedātājus un tagad esam sajūsmā par savējiem :)
25-04-2010 Kristaps Ķēdis
Super izrāde. Man patika :) Forši arī tas, ka izdomāti tagad virs skatuves tie subtitri. Vieglāk līdzi sekot, sevišķi, ja izrāde ir kādā citā orģinālvalodā.
16-06-2010 Dagmāra Susekle
Jauka izrāde, burvīga muzīka, labi dziedātāji, musdienīga interpretācija netraucēja baudīt mākslu, jo viss bija ar labu humoru.
10-10-2010 Madars Andersons
9.septembra izrāde paiet ar nelielu vilšanos, nav tās uguns, kas redzēta iepriekšējās reizēs. Jansons godbijīgi nokliedz visas savas notis, Erdmanis kaut kā meistarīgi novelk visu uz pliekanu līmeni. Toties Šlubovska apburoša, labi dziedāja, darīja visu, ko var, lai tik saglābtu izrādi. Arī Martinsone un Norvelis labi. Kopsummā neslikts vakars, bet nevar salīdznāt ar to, kas bija kaut vai gadu atpakaļ.
19-11-2010 Laura Vorkale
Ļoti patika, kā itāļu kino, dziedāja ne visai, kasē varēja brīnāt, ka lustra būs priekšā, būtu pirkuši citā vietā biļeti.
Tomēr Paldies!
13-12-2010 Lapa
Aizmirsu, ka izrade beidzas- laimigi? Vini tacu palika kopa, vai ne? Adina ar Nemorino...?
14-12-2010 Enciklopēdija
Palika gan :)
Vienīgi žēl, ka mūziķi orķestra bedrē nesaprot, ka mēs uz viņiem arī skatāmies un mierīgi dara blakuslietas :(