Krievu komponista un pagājušā gadsimta vadošā muzikologa Borisa Asafjeva balets "Bahčisarajas strūklaka" ir poētisks stāsts par dažādām mīlestības "sejām“ – kaisli, greizsirdību, nežēlību un maigumu.

Poļu meitene Marija iekvēlina Krimas hana Gireja sirdi, karstasinīgais tatārs sagūsta Mariju un atved sev līdzi uz harēmu, bet harēma favorīte Zarema greizsirdības lēkmē uzbrūk un nogalina polieti. Hans Girejs remdē sāpes, lūkodamies Asaru strūklakā, kura ūdens čaloņa aizved viņu pagātnē, un jūtas atkal kļūst dzīvas...

PROLOGS

Hans Girejs pie Asaru strūklakas ar skumjām atceras lepno poļu kņazi Mariju un ugunīgo gruzīnieti Zaremu. Pagātnes tēli parādās un gaist, iedzīvinot skaisto meiteņu veidolus.

I CĒLIENS

Vecs parks pie poļu kņaza pils. Notiek balle, un visu acis priecē kņaza skaistā meita Marija. Viņa bauda svētku noskaņu un laimi kopā ar savu mīļoto līgavaini Vaclavu. Valda vispārēja līksmība, viesi dižojas ar spožo bruņojumu un poļu zemju varenību, tomēr gaisā jaušamas kara priekšnojautas. 
Viesi dejo, kad pēkšņi svinības pārtrauc tatāru iebrukums. Poļi metas nāvīgā cīņā ar iebrucējiem. Tomēr jau pēc īsa brīža pils ir liesmās, tās aizstāvji - nogalināti. Brīnumainā kārtā izdzīvojuši tikai Marija un Vaclavs. Viņiem ceļu aizšķērso iebrucēju vadonis, Krimas hans Girejs. Cenšoties pasargāt Mariju, Vaclavs krīt. Hans saplēš Marijas šalli un sastingst, viņas neticamā skaistuma apstulbināts, bet tatāri baisā orģijā līksmo par uzvaru un bagātīgo laupījumu.

II CĒLIENS

1.aina

Hana Gireja harēms Bahčisarajā. Starp daudzajām harēma iemītniecēm visdaiļākā ir hana mīļotā sieva Zarema. Gireja karapulks atgriežas no karagājiena ar iegūtajiem dārgumiem. Sevišķi rūpīgi tiek uzmanīta gūstā atvestā Marija. Ierodas arī pats Girejs. Zarema pirmā metas viņu sveikt, cenšoties izklaidēt, bet velti - Girejs ir vēss un vienaldzīgs. Kalpones ieved jauno gūstekni. Zarema pamana hana sajūsmu, viņš vēro vienīgi Mariju. Zarema saprot, ka zaudējusi sava kunga mīlestību. Velti viņa cenšas atgūt tā simpātijas - atgrūdis Zaremu, Girejs dodas prom.

2.aina

Marijas istaba. Lautas skaņas atgādina polietei zaudēto brīvību un dzimteni. Cita pēc citas garām slīd rāmās pagātnes ainas.
Gireja ierašanās pārtrauc laimīgās atmiņas. Viņš pazemīgi lūdz Mariju pieņemt viņa kvēlo mīlestību, sola tai visas savas bagātības, visbeidzot cenšas panākt kāroto ar spēku. Tomēr Marija ir nepielūdzama. Girejs nogalinājis viņas līgavaini, radiniekus un draugus, un viņa mīlestība Marijā izsauc vienīgi šausmas un pretīgumu. Neaizsargātās sievietes nesatricināmais lepnums liek hanam atkāpties, un viņš dodas prom.

3.aina