Pasaka par simtgadu miegā aizmigušu skaistu princesi, ko atmodina drosmīga prinča skūpsts. Čaikovska brīnišķīgā mūzika un iestudējuma krāšņais skatuves noformējums ved uz brīnumzemi, kurā mīt fejas, pasaku tēli, princeses un ļaundari. Baletā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija.

I CĒLIENS

Karaļa Florestāna pilī notiek svētki par godu viņa jaundzimušajai meitai Aurorai, kurai dots rītausmas vārds. Viesi ieradušies ar skaistām dāvanām. Svinībās ielūgtas arī sešas fejas, kurām jākļūst par mazās princesītes krustmātēm. Tikai ļaunajai fejai Karabosai ceremonijmeistars Katalabits nav nosūtījis ielūgumu.

Fejas pasniedz Aurorai savas dāvanas – princese būs neparasti skaista, godīga, ar priecīgu dabu, labsirdīga, un viņai padosies it viss, ko viņa darīs. Te pēkšņi ierodas Karabosa, kura par Katalabita aizmāršību ir tik ļoti sadusmota, ka nolād jaundzimušo princesi: kad Aurorai apritēs sešpadsmit gadu, viņa sadurs pirkstu ar vārpstiņu un mirs. Klātesošos pārņem šausmas. Par laimi, Ceriņu feja vēl nav paspējusi pasniegt savu dāvanu. Viņa nevar pilnībā atcelt briesmīgo novēlējumu, bet var to mīkstināt – Aurora no vārpstiņas dūriena nemirs, tikai iemigs un atmodīsies pēc simts gadiem no drosmīga un skaista prinča skūpsta.

Bezspēcīgās dusmās Karabosa ar saviem pavadoņiem atstāj pili. Karalis Florestāns stingri aizliedz saviem pavalstniekiem turpmāk glabāt mājās vārpstiņu vai vērpt ar to.

II CĒLIENS

1. aina

Pilī tiek svinēta princeses Auroras sešpadsmitā dzimšanas diena. Četri svešzemju prinči lūdz Auroras roku un dāvina viņai izsmalcinātas retu šķirņu rozes. Aurora nezina, kura bildinājumu pieņemt. Visi dejo un līksmojas. Trokšņaino svētku visjautrākajā brīdī parādās nepazīstama večiņa un smaidot sniedz Aurorai līdz šim neredzētu rotaļlietu. Tā ir sudraba vērpjamā vārpstiņa. Galminieki, kuri zina ļaunās Karabosas lāstu, steidzas pie Auroras, bet ir jau par vēlu – princese paspējusi sadurt pirkstu un noslīgst zemē. Svešiniece, ļauni smiedamās, nomet apmetni – tā ir Karabosa. Izceļas panika, viesi bēg. Parādās Ceriņu feja un atgādina, kāda bijusi viņas dāvana – Aurora nemirs, tikai iegrims burvju miegā un sapņos par savu skaisto princi, līdz viņš Auroru pamodinās. Viens Ceriņu fejas burvju nūjiņas mājiens, un līdz ar Auroru dziļā miegā iegrimst visa Florestāna karaļvalsts. Lai ziņkārīgi ļaudis netraucētu gulētājus, Ceriņu feja liek pili ieskaut bieziem rožu krūmiem, vīnstīgām un kazenājiem, kam cauri nevar izspraukties ne cilvēks, ne zvērs.

2. aina

Pagājuši simts gadi. Tuvējā mežā kopā ar pavadoņiem medī princis Dezirē. Viņi apstājušies atpūsties. Dezirē sapņo par nepazīstamu skaistuli. Parādās Ceriņu feja un uzbur princim guļošās Auroras tēlu. Jaunekli sajūsminājis princeses skaistums – tā ir meitene, par kuru viņš jau sen sapņojis. Viņš lūdz Ceriņu feju šo parādību pārvērst īstenībā.

3. aina

Ceriņu feja aizved princi Dezirē uz Florestāna miega valstību. Kopā viņiem jānokļūst pilī un jāuzveic ļaunās Karabosas burvestības. Pēc smagas cīņas Dezirē skatienam paveras brīnišķīga aina – greznā istabā guļ visskaistākā princese, kādu viņš jebkad redzējis, meitene no viņa sapņiem. Princis, iemīlējies no pirmā acu uzmetiena, noskūpsta Auroru. Burvestības spēks gaist – Aurora mostas, un kopā ar viņu atdzīvojas arī pārējie karaļvalsts iemītnieki. Dezirē un Aurora apliecina viens otram savu mīlestību. Karalis un karaliene ar prieku dod jaunajam pārim savu svētību.

III CĒLIENS

Aurora un Dezirē svin līksmas kāzas. Pie viņiem ciemos ieradušies slaveni tēli no iemīļotām pasakām: princese Florīna un Zilais putns, Runcis zābakos un Baltā kaķenīte, Sarkangalvīte un Vilks, Pelnrušķīte ar savu princi, Zilbārdis un viņa sieva. Laimīgo jauno pāri sveic arī fejas un, protams, svinību goda viešņa Ceriņu feja. Aurora un Dezirē pateicas viesiem, kuri slavina jauno pāri, kas kopā ar Ceriņu feju uzveikuši tumsas spēkus.