Zviedrija. 18.gadsimts. Karaļa Gustava III, saukta par Teātru karali, dzīves pēdējās divas dienas, kurās ar viņu notiek viss - mīlestība, mistika, greizsirdība, drauga nodevība. Uzvedums balstās uz Dž.Verdi darba pirmo versiju, saskaņā ar kuru darbība notiek Zviedrijā, nevis ASV, kā to autoram pieprasīja cenzūra 19.gadsimta nogalē. "Per la gloria e molto, nulla pel cor - daudz slavai, bet sirdij nekā. Masku balle ir dīvaina, kontrastiem bagāta opera, kurā vienlaikus ir kaut kas no operetes, cirka, klaunādes un traģēdijas," tā savu ideju raksturo Ģintars Varns.

I CĒLIENS

1.aina

Operā tiek montētas masku balles dekorācijas. Zviedrijas karalis Gustavs III ierodas pārbaudīt veiktos priekšdarbus. Karaļa pāžs Oskars lūdz viņu iepazīties ar sarakstu, kurā minēti uz gaidāmo masku balli uzaicinātie viesi. Gustavs ir gandarīts, ka uzaicināto personu sarakstā ir viņa drauga grāfa Ankarstrēma sieva Amēlija, kuru viņš slepus iemīlējis. Ankarstrēms nāk brīdināt karali, ka tiek gatavots atentāts. Karalis nepievērš uzmanību šim brīdinājumam.

Tiesnesis atnes lēmumu par burves Ulrikas izraidīšanu. Viņu aizstāv Oskars. Gustavs uzaicina visus galminiekus pārģērbties un inkognito doties pie Ulrikas, lai pārliecinātos, vai baumām par burvestībām ir pamats.

2.aina

Pie Ulrikas pulcējas cilvēki, kuri vēlas uzzināt savu nākotni. Pareģojumu gaidītāju pulkā ir arī karalis. Kristiano žēlojas burvei, ka daudzus gadus ir uzticīgi kalpojis, bet nav saņēmis pienācīgu atalgojumu. Burve uzzīlē, ka viņa vēlēšanās drīz piepildīsies. Pa to laiku karalis ieliek Kristiano mēteļa kabatā vēstuli, kurā ir gaidītais atalgojums.

Ierodas Amēlijas sulainis: viņa kundze grib parunāt ar Ulriku divatā. Amēlija atzīstas burvei, ka mīl kādu cilvēku un lūdz atbrīvot no šīs nepiepildāmās kaislības. Burve liek viņai pusnaktī kapos noplūkt ziedu, kas aizdzīs mīlestību. Gustavs noklausās sarunu un nolemjsekot iemīļotajai.

Ierodas pārģērbušies galminieki. Gustavs lūdz uzzīlēt, bet Ulrika sākumā atsakās. Pēc burves pareģojuma Gustavu gaida drīza nāve. Slepkava būs tas, kas vēl šodien pirmais pasniegs viņam roku. Un tas ir Ankarstrēms. Gustavs izsmej burvi: uzticamais draugs nevar kļūt par slepkavu.

II CĒLIENS

Amēlija burves norādītā vietā meklē ziedu. Parādās Gustavs, atzīstas mīlestībā un izvilina atzīšanos no Amēlijas. Pēkšņi viņus pārsteidz Ankarstrēms: nepazinis savu sievu, viņš brīdina karali par sazvērnieku tuvošanos un atdod tam savu mēteli. Gustavs liek draugam zvērēt, ka tas pavadīs apmetnī tērpto dāmu līdz pilsētai, neuzrunājot un necenšoties izzināt, kas viņa ir. Sazvērnieki karaļa vietā sastop viņa draugu - grāfu Ankarstrēmu. Saskaitušies, ka slepkavība atkal neizdosies, viņi grib noskaidrot, kas ir dāma kopā ar Ankarstrēmu. Grāfs aizstāv nezināmo sievieti. Lai glābtu vīru, Amēlija nomet plīvuru. Ankarstrēms uzaicina Ribingu un Hornu pie sevis ciemos.

III CĒLIENS

1.aina

Ankarstrēms nolēmis nogalināt sievu. Amēlija lūdz atļauju vismaz atvadīties no dēliem. Ankarstrēms apžēlo sievu, bet vēlas atriebties karalim. Ierodas sazvērnieki. Grāfs pauž apņēmību pievienoties viņu plānam. Notiek lozēšana, lai noskaidrotu, kuram būs lemts nogalināt karali. Amēliju piespiež izvilkt lozi - Ankarstrēms būs tas, kurš izdarīs liktenīgo šāvienu.

Pāžs Oskars uzaicina visus uz masku balli operā. Sazvērnieku parole būs nāve.

2.aina

Gustavs pirms balles ir viens. Viņš nespēj izšķirties - atdot vai neatdot jau parakstīto pavēli par Ankarstrēma nosūtīšanu uz Angliju. Pāžs ienes vēstuli bez paraksta, kurā Gustavs tiek brīdināts par atentātu. Karalis nepievērš tam uzmanību un iet uz balli, lai atvadītos no Amēlijas.

3.aina

Viesu vidū ir arī sazvērnieki. Ankarstrēms, atpazinis pāžu, iztaujā, aiz kuras maskas ir karalis. Oskars, pārliecināts par grāfa labajiem nodomiem, izpauž šo noslēpumu.

Rit balle. Uz skatuves sākas izrāde, kuras laikā Gustavs satiekas ar Amēliju. Grāfs šauj karalim mugurā. Pirms nāves Gustavs visiem piedod, arī Ankarstremam, kuram pavēsta, ka pavēle par došanos prom ir parakstīta un joprojām ir spēkā.