TripAdvisor Izcilības sertifikāts 2013 nosaka, ka LNO arī 2013. gadā saņēmusi izcilu vērtējumu no ārvalstu apmeklētājiem TripAdvisor mājas lapā, kur atrodami cildinoši komentāri gan par operas māksliniecisko sniegumu un māksliniecisko baudījumu, gan demokrātiskajām biļešu cenām. Tāpat tiek slavēta ēkas arhitektūra un iekārtojums.

„Ja viesojaties Rīgā un jums patīk opera, nepalaidiet garām iespēju apmeklēt LNO! Lieliski mākslinieki, iespēja lasīt virstitrus angļu valodā un izdevīgas cenas. Redzējām „Bohēmu” un bijām ļoti apmierināti,” raksta ceļotājs no Zviedrijas pilsētas Malmes.

„Ja vien jums ir tāda iespēja, tas ir tā vērts! Redzējām„Seviljas bārddzini”, par biļeti katrs maksājot vien sešas mārciņas. Tas bija fantastiski! Arī lielo Operas ēku vērts apskatīt pašu par sevi,” LNO slavē Tonijs no Longfīldas Lielbritānijā.

Savukārt Hanna no Somijas atklāj: „Pēdējo pāris gadu laikā Rīgas operu esmu apmeklējusi aptuveni 10 reizes. Pat ja opera nav jūsu mīļākais žanrs, ir vērts apmeklēt pašu ēku – tā ir ļoti skaista! Biļetes ērti iegādāties internetā, un to cena ir ļoti saprātīga.”

Par Rīgas viesu augsto vērtējumu ir iepriecināts LNO direktors Andrejs Žagars: „Esam gandarīti, ka ārvalstu skatītāji augstu novērtē mūsu darbu un mākslinieciskos sasniegumus. Tā ir izcila atzinība pasaules kontekstā, vienlaikus mūs motivējot arvien jauniem mākslinieciskiem izaicinājumiem.”

TripAdvisorir lielākā ceļojumu mājas lapa, kas eventuālajiem tūristiem ļauj plānot savu ideālo ceļojumu un gūt ne tikai plašu informāciju, bet arī objektīvu vērtējumu par vietām, ko plānots apskatīt. Šeit atrodamas ceļotāju atsauksmes par viesnīcām, restorāniem, apskates objektiem un daudz citas noderīgas informācijas par konkrētu pasaules vietu. TripAdvisor ik mēnesi apmeklē aptuveni 50 miljoni unikālo apmeklētāju, kas dalās savos iespaidos un apmainās viedokļiem. Mājas lapa pieejama 30 pasaules valstīs.

„Loengrīna” iestudējums tapis kā Viļņas un Bratislavas operu sadarbības projekts: jāatgādina, ka Viļņas operas un baleta teātrī „Loengrīna” pirmizrāde notika jau 22. martā.

„Šo stāstu vēlējāmies izspēlēt tādā vēstures posmā, kas labi atbilstu Vāgnera operā atveidotajiem juku laikiem. Komplicētos vēstures periodos, kāds, nenoliedzami, bijis Otrais pasaules karš, jo spēcīgāka kļūst cilvēku ticība, vēlme noticēt brīnumam, kas spētu kardināli atrisināt viņu problēmas,” atgādina režisors Andrejs Žagars.

Viņš arī uzsver dievnama īpašo nozīmi šajā „Loengrīna” vēstījumā: „Baznīca kara laikā bijusi gan ticības rituālu norises vieta, gan institūcija, kurā gūt informāciju un patvērumu visiem tiem, kas karadarbības rezultātā zaudējuši tuviniekus vai mājvietu.”

„Loengrīna” pirmizrādē 24. maijā galvenās lomas dziedās Slovākijas Nacionālā teātra operas solisti: Peters Mikulašs (Karalis Heinrihs), Adriana Kohutkova (Elza) un Miroslavs Dvorskis (Loengrīns), kurš kopš debijas 1983. gadā veidojis žilbinošu starptautisku karjeru, dziedot galvenās lomas lielākajā daļā pasaules vadošo operteātru.

Savukārt otrajā pirmizrādē, kas notiks 26. maijā, īpaši jāizceļ šarmantā un valdzinošā Jolana Fugašova Elzas lomā: starptautisku slavu viņa visupirms guvusi kā mecosoprāns, bet pēdējos gados sevi apliecinājusi kā žilbinošs soprāns (īpaši tiek slavēta viņas Toska).

„Mēģinājumu procesā jūtams, ka dziedātāju vokālā meistarība un aktierspēles dotības spēs atklāt Vāgnera mūzikas būtību,” atklāj A. Žagars.

Pēc operas „Loengrīns” pirmizrādēm 24. un 26. maijā, tuvākās izrādes gaidāmas 26. un 31. maijā, kā arī 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka vācu operas ģēnija Vāgnera jubilejas gads iezīmējis spēcīgus akcentus Andreja Žagara radošajos plānos: viņa režijā šī gada septembrī notiks arī operas "Tanheizers" jauniestudējuma pirmizrāde Maskavā, bet 2014. gada janvārī - arī Prāgā. Savukārt 8. un 10. maijā ar operas „Klīstošais holandietis” iestudējumu A. Žagara režijā Latvijas Nacionālā opera ar lieliem panākumiem viesojās Maskatas Karaliskajā operā Omānā.

Informācija par iestudējumu Bratislavas operas mājas lapā: www.snd.sk

Par godu jubilejai, aicinām visus piedalīties konkursā par ievērojamo komponistu un viņa saistību ar Rīgu. Trīs pareizo atbilžu sniedzēji saņems ielūgumus divām personām uz „Nībelunga gredzena” pirmo trīs daļu atklātajiem ģenerālmēģinājumiem – „Reinas zelts” 28. maijā 19.00, „Valkīra” 29. maijā 18.00, „Zīgfrīds” 31. maijā 17.00. Ja pareizo atbilžu sniedzēju būs vairāk, uzvarētājus noteiksim izlozes kārtībā.

1. Latvijas Nacionālās operas interjerā atrodas divi skulpturāli Riharda Vāgnera portreti. Vienu veidojis Augusts Folcs, otru – Gļebs Panteļejevs. Kurās vietās tie ieraugāmi?

2. 2014. gada 17. janvārī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Latvijas Nacionālajā operā atklās ar izcilās dāņu režisores Kirstenas Dēlholmas multimediālu interpretāciju par kādu no Vāgnera operām. Kura opera tā būs?

3. 1838. gada pavasarī Vāgners un viņa sieva Minna no Rīgas devās nelielā izbraucienā, lai apskatītu kādu dabas parādību, bet atgriezās vīlušies un krietni iereibuši. Kurp un ko aplūkot viņi brauca?

4. Katra no šīm atsauksmēm rakstīta par konkrētu „Nībelunga gredzena” operu LNO iestudējumā. Uzrakstiet, uz kuru daļu attiecas katrs citāts.

a) Blumberga un Kairiša darbā ir jūtama īsta sazobe gan ar mūziku, gan ar sižetu –viņiir atšķetinājuši lietas būtību, neiekrītot kārdinājumā atklāt kādu no daudzajām sižetiskajām blakus līnijām. Izrāde ir organisks veselums, kur neviens komponents –režija, mūzika, scenogrāfija –neizlecar savu pašdarbību, bet kalpo kādam augstākam vēstījumam. Tas jau ir īsti vāgneriski.

Vita Matīsa, politoloģijas profesore

b) Viestura Kairiša veidotais jauniestudējums ir vislabākajā nozīmē īsti vāgnerisks. Tostarp tas atklāj laika relatīvo nozīmi iepretim mākslas fakta lielumam. Sešarpus stundu ilgais pasākums nekļūst apnicīgs, tieši otrādi – kāpina spriedzi līdz pat pēdējiem akordiem, radot tik spēcīgu līdzpārdzīvojumu, ka pēc izrādes vēl kādu laiku nepamet tāda kā izredzētības sajūta, jo izdevies būt klāt kaut kam kolektīvi nozīmīgam, tādam kā vēsturiskam pagriezienam vai vismaz būtiskam krustpunktam mākslas un kultūras procesos un to neizbēgamajā mijiedarbībā ar politisko, ekonomisko, sociālo un mediju vidi

Lauma Mellēna, Neatkarīgā Rīta Avīze (Latvija)

c)Iestudējums parāda LNO radošo potenciālu. Vairāku tēlu iekšējā būtība atklāta tāda, kādu neesmu redzējis nekur citur. Īpaši – daudzpusīgais Mīmes portretējums: ne vairs rūķis, kurš tikai cenšas ar jebkuriem līdzekļiem sasniegt savu, bet gan daudzplākšņains tēls – intelektuālis birokrāts un parasts cilvēks. Bieži operu scenogrāfijās izmantotais baseina motīvs šeit ir spēcīgs tēls, pilns zudušas civilizācijas gružu – vieta, no kuras Zīgfrīdam un Brunhildei būs jāatvadās.

Albrehts Tīmans, žurnāla Opernwelt redaktors

d)Stēfans Herheims savā izcilajā, dinamiskajā iestudējumā apvieno burlesku, grotesku vodeviļu un inteliģentu, vizuāli jaudīgu refleksiju par to, kā Vāgners tika interpretēts Trešā reiha laikā.

Jerns Florians Fukss, Vācijas radio

Atbildes līdz 24. maija 11.00 sūtiet uz e-pastu irbe.treile@opera.lv

Ģenerālmēģinājumu norises laiks:

• 28. maijā 19.00 „Reinas zelts”
• 29. maijā 18.00 „Valkīra”
• 31. maijā 17.00 „Zīgfrīds”

Visām biļetēm noteikta viena cena – Ls 10.

Tetraloģijas noslēguma operas „Dievu mijkrēslis” pilna apjoma ģenerālmēģinājuma publiskošanu liedz izrādes ilgums – sešarpus stundu.

Koncertā piedalīsies jaunie dziedātāji – LNO Akadēmijas dalībnieki: Laura Grecka, Anastasija Ļebedjanceva, Jūlija Vasiļjeva, Dināra Rudāne, Diāna Silova, Gunta Cēse, Nataļja Černohajeva, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Mihails Čulpajevs, Rihards Millers, Kalvis Kalniņš, Agris Hartmanis un Emīls Kivlenieks.

Programmā iekļauti V. A. Mocarta, Dž. Rosīni, G. Doniceti un R. Leonkavallo skaņdarbi, orķestra pavadījumu atskaņos LNO orķestris, bet pie diriģenta pults būs Mārtiņš Ozoliņš.

Biļetes uz koncertu nopērkamas LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, internetā, kā arī „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļešu cena – Ls 2.

LNO Akadēmiju 2012. gadā dibinājusi Latvijas Nacionālā opera sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Akadēmija palīdz talantīgākajiem jaunajiem māksliniekiem pēc studijām uzsākt profesionālas gaitas Latvijas Nacionālajā operā vai veidot starptautisku karjeru.

2012./2013. gada sezonā LNO Akadēmija īpašu uzmanību pievērsa dziedātāju profesionālajai izaugsmei, rīkojot izcilu Latvijas un ārvalstu pedagogu vokālās meistarības nodarbības pie Anitas Garančas, Margaritas Gruzdevas, Paolo de Napoli (Itālija), Aksela Everaerta (Axel Everaet, Beļģija) un Timura Gugušvili (Gruzija). Jaunie talanti varēja piedalīties arī dziedātāju Ingas Kalnas un Nellijas Miricjoju (Nelly Miricioiu, Lielbritānija) meistarklasēs un mācīties aktiermeistarību pie Olgas Kapaņinas (Krievija).

„LNO ir Latvijā vienīgais profesionālais operteātris, ar kura sasniegumiem lepojamies nacionālajā un starptautiskajā mērogā. LNO konsekventi demonstrē augstu māksliniecisko sniegumu un vienlaikus ir arī karjeras tramplīns vietējiem un ārvalstu jaunajiem māksliniekiem. LNO Akadēmijas darbība stiprina un sekmē aizvien jaunu izcilību veidošanās procesu,” atzīmē mecenāts Boriss Teterevs.

„Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālu atbalstu jauno mākslinieku izglītošanas process pārtapis nopietnā „LNO Akadēmijā", kur atbalsts tiek sniegts ne tikai jaunajiem solistiem un vokālistiem, bet arī diriģentiem, koncertmeistariem, horeogrāfiem un orķestra mūziķiem. Mērķtiecīgi strādājot kopā, arī turpmāk meklēsim un apmācīsim jaunus talantus, no spējīgākajiem veidojot atkal jaunas zvaigznes,” uzsver LNO direktors Andrejs Žagars.

Tāpēc arī nākamajā sezonā LNO Akadēmija rīkos meistarklases Latvijā un ārvalstīs, atbalstot jauno mākslinieku piedalīšanos starptautiskos konkursos.

Jāatgādina, ka jauno talantu atklāšana un apmācība ir viens no LNO stratēģiskajiem darbības virzieniem jau kopš 1996. gada. Latvija var lepoties ar māksliniekiem, kuri savas spējas attīstījuši LNO pedagogu vadībā, pirmo skatuves pieredzi guvuši tieši Baltajā namā un šobrīd sasnieguši pasaules slavu. Viņu vidū ir gan diriģents Andris Nelsons, gan tenors Aleksandrs Antoņenko un soprāns Kristīne Opolais, gan arī soprāns Maija Kovaļevska un citi.

Kopš 2010. gada jauno mākslinieku apmācību jaunā pakāpē ļauj īstenot LNO iekļaušanās Eiropas operas akadēmiju tīklā enoa (European Network of Opera Academies). Prestižā Eksanprovansas operas festivāla iniciētās izglītības programmas mērķis - izglītot jaunos profesionāļus: dziedātājus, komponistus, režisorus, libretistus un pianistus, palīdzot viņiem no mācekļiem kļūt par meistariem. enoa ietvaros LNO organizē meistarklases Rīgā, aicinot dažādu profesiju operas māksliniekus iesaistīties partnerinstitūciju rīkotajās meistarklasēs.

Koncepcijas ziņā līdzīgs koncerts Operā izskanēja pirms gada, kad līdzās latviešu mūzikai skanēja franču mūzika. Šogad latviešu komponistu skaņdarbus papildinās angļu mūzika, stilistiski aptverot kā intelektuālisma labirintus, tā vieglu rotaļīgumu un simpātisku vienkāršību.

Koncertā skanēs divi latviešu kompozīcijas skolas „zelta paaudzes” komponistu radīti trio: pērn tapušais Jura Karlsona opuss „Zīmes” flautai, klarnetei un klavierēm, kā arī Imanta Zemzara „Mazā rokmūzika” flautai, čellam un klavierēm. Interesantu atmosfēru radīs komponistes Gundegas Šmites„Syzygia”čellam un sitaminstrumentiem.

Savukārt britu mūzikas jomu pārstāvēs 20./21.gs. mijas angļu komponistu skaņdarbi: Džozefa Horovica (Joseph Horovitz) Sonatīne klarnetei un klavierēm, Maika Movera (Mike Mower) „Sonata Latino” I daļa„Salsa Montunate” flautai, klavierēm un sitaminstrumentiem.

Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos 1918. gadā tapušais Arnolda Baksa (Arnold Bax) „Fairy Tale” čellam un klavierēm, kā arī Andreja Puškareva aranžētā leģendārās angļu grupas „Bītli”mūzikas svīta, kuru atskaņos visi ansambļa dalībnieki.

Visi seši mūziķi ir izcili savas jomas profesionāļi: to apliecina gan viņu aizņemtība visdažādākajos muzikālajos projektos, gan starptautiskā pieredze un iegūtās godalgas. Trīs no viņiem – Diana Ozoliņa, Edgars Saksons un Agnese Egliņa – ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas ieguvēji, Guna Paula ieguvusi a/s „Aldaris” balvu kā labākā orķestra māksliniece, Mārtiņš Circenis - a/s „Latvijas Gāze” balvu kā labākais orķestra mākslinieks, bet Andrejam Puškarevam savulaik piešķirta „Pro Europe” Kultūras fonda balva.

Kas viņus mudina papildus ikdienišķajiem darba pienākumiem iestudēt atsevišķas koncertprogrammas? „Viens no iemesliem - mēs ļoti labi jūtamies kopā. Otrs dzinulis ir mākslinieciskais nemiers, kas liek darīt vairāk un vairāk, izpaužoties dažādās šķautnēs: gribas iestudēt jaunus opusus, kuri kaut kur dzirdēti un aizrāvuši. Pretēji lielajam mehānismam, ko sauc par operas vai baleta partitūru, kamermūzikā valda gluži cita atmosfēra, kas uzrunā personīgāk un intīmāk,” atklāj viena no koncerta dalībniecēm – flautiste Guna Paula.

Biļetes uz 24. maija koncertu nopērkamas LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, internetā, kā arī „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļešu cena – Ls 5.

Ar šo koncertprogrammu tiks lutināti ne tikai rīdzinieki. Ar programmas „Kamermūzika” atbalstu tā 19. maijā skanēs Cēsu sanatorijas Meža skolā, bet 23. maijā - Ķekavā, Doles tautas namā.

Vērienīgā jubilejas koncerta pirmajā daļā skatītāji redzēs fragmentus no labākajām baleta izrādēm Latvijas Nacionālā baleta solistu un mākslinieku izpildījumā, savukārt turpinājums būs veltīts operas žanram.

Par godu svinīgajam notikumam, Latvijā ieradīsies tās pasaulslavenās latviešu operzvaigznes, kurām Baltā nama skatuve savulaik kļuvusi par tramplīnu ceļā uz starptautisko atzinību: Kristīne Opolais, Aleksandrs Antoņenko, Inga Kalna, Inese Galante un Egils Siliņš.

Koncertā piedalīsies arī LNO solisti, orķestris un koris, bet pie diriģenta pults – Modests Pitrens, Mārtiņš Ozoliņš un Farhads Stade.

Biļetes uz LNO ēkas 150 gadu jubilejas koncertiem būs nopērkamas LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, internetā, kā arī „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļetes uz 5. septembra koncertu maksās no Ls 20 līdz Ls 100, bet uz 6. septembra koncertu – no Ls 8 līdz Ls 60. 

Rīgas pilsētas teātra (vēlāk – Latvijas Nacionālās operas) jaunā ēka pēc Pēterburgas arhitekta Ludviga Bonšteta projekta tika uzcelta 1863. gadā – Rīgas kanālmalā, bijušā Pankūku bastiona vietā. Lai gan laika gaitā tajā uzstājušies dažādi teātra sastāvi, mainījusies fasādes krāsa un valsts varas, nams Rīgas sirdī allaž bijis gan nozīmīga arhitektūras dominante, gan pilsētas un valsts kultūras dzīves epicentrs.

„Klasiskā un laikmetīgā baleta vakars „Iespējams” kļuvis par tradīciju, ar kuru noslēdzam baleta sezonu. Projekts, kurā sevi var parādīt jaunie horeogrāfi, bet savas sapņu lomas izdejot jaunie dejotāji, raisījis plašu interesi gan dejotāju, gan skatītāju vidū. Ne velti vairāki no šajos koncertos ietvertajiem darbiem jau kļuvuši populāri gan Latvijā, gan ārzemēs,” stāsta Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

„Iespējams” koncerti ir kā savdabīga meistardarbnīca, kurā baleta mākslinieki piedalās no darba brīvajā laikā. Daudzi no jaunajiem dejotājiem, kas piedalās šajos projektos, lielās lomās vēl nav dejojuši, tāpēc „Iespējams” ir lieliska iespēja viņiem parādīt savu varēšanu. Tieši tā savam iestudējumam „Otello” Ievu Rāceni Dezdemonas lomai noskatīja Alla Sigalova, tāpat tika pamanīta arī Alise Prudāne.

„Iespējams” horeogrāfi ir vai nu absolvējuši, vai šobrīd vēl studē Latvijas Mūzikas akadēmijā. Baleta vakarā viņi skatītājiem piedāvā sen neredzētus fragmentus no klasiskajiem baletiem, gan arī oriģinālhoreogrāfijas. Līdz šim katrs no koncertiem pēc rakstura un horeogrāfijām bijuši atšķirīgi, un arī „Iespējams III” piedāvās daudz interesanta.

Baleta klasiku sagatavojuši Annija Kopštāle un Sergejs Sosnovskis, iestudējot Pas de deux no Ā. Adāna baleta „Korsārs”. Savukārt Alise Prudāne dejos fragmentu no reti iestudētā R. Drigo baleta „Talismans”.

Gluži jaunā gaismā ieraudzīsim latviešu klasiku: Jāzepa Vītola svītai „Dārgakmeņi”, kas savulaik guva plašu popularitāti Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudējumā, laikmetīgu skatījumu piedāvās Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs. Bet jaunu tango versiju skatītāji ieraudzīs Jolantas Lubējas un Antona Freimaņa sniegumā.

Tāpat skatītāji varēs novērtēt Milanas Komarovas veidoto viencēlienu „Pirms un pēc gaismas” – LNO baleta mākslinieces un jaunās horeogrāfes diplomdarbs pirmoreiz plašākai publikai tika piedāvāts 6. maijā, izpelnoties visaugstāko novērtējumu.

„Pēdējo 15 gadu laikā iepazīstot dažādu izcilu pasaules horeogrāfu rokrakstus un strādājot viņu vadībā, mūsu baleta mākslinieki uzkrājuši pieredzi, kas atspoguļojas horeogrāfijās. Tas notiek neviļus. Šodien dejotājiem vairs nepietiek ar lēcieniem, pagriezieniem, roku un kāju pozīcijām: ir perfekti jāpārvalda ķermenis. Tā ir konceptuāli cita pieeja – mūsdienu dejotājam jābūt universālam,” uzsver A. Leimanis.

Biļetes uz klasiskā un laikmetīgā baleta vakaru „Iespējams III” nopērkamas LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, internetā, kā arī „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļetes cena – Ls 6.

Savukārt plkst. 14:00 uz aploksnes svinīgo prezentāciju tiek gaidīti mediju pārstāvji. Prezentācijā piedalīsies LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, LNO dramaturgs, muzikologs Mikus Čeže, Latvijas Pasta valdes loceklis Arnis Salnājs un Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs.

R.Vāgnera jubilejai veltītā aploksne izdota 1000 eksemplāru tirāžā, un tās dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Aploksnē attēlots komponista portrets, Latvijas Nacionālā opera un Rīgā aizsāktās operas „Rienci” („Rienzi”)notis.

Ievērojamais vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists Rihards Vāgners (1813–1833) uzskatāms par operas reformatoru, kurš būtiski ietekmējis Eiropas, bet īpaši vāciešu, muzikālo kultūru.

Viena no būtiskākajām Latvijas opermākslas lapaspusēm saistīta ar laiku, ko Rihards Vāgners pavadīja Rīgā kā Pilsētas teātra pirmais kapelmeistars no 1837. gada līdz 1839. gadam. Rīgā viņš sacerēja operas „Rienci”pirmo un otro daļu, savukārt piedzīvojumiem bagātā bēgšana no Rīgas uz Parīzi R.Vāgneru iedvesmoja operai „Klīstošais holandietis”.

Godinot ievērojamā komponista piemiņu, Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskās programmas centrā no 2006. gada bijuši „Nībelunga gredzena” tetraloģijas uzvedumi. Šogad LNO ir gatava gadsimta notikumam: 16. Rīgas Operas festivāla ietvaros tiks izrādītas visas „Nībelunga gredzena” operas. Līdz šim vienīgo reizi grandiozais cikls Rīgā tika iestudēts 1902. gadā.

Savukārt 2014. gada janvārī, atklājot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu sēriju, Latvijas Nacionālajā operā notiks operas „Rienci” pirmizrāde.

„Latvijas Nacionālās operas iestudētais „Klīstošais holandietis” kļuva par mūsu reģiona pirmo iepazīšanos ar izcilā vācu komponista Vāgnera operām. Pateicībā par lielisko iestudējumu, brīnišķīgo sniegumu un vērienīgo kopiespaidu, publika aplaudēja, kājās stāvot,” vēsta laikraksts „Times of Oman”.

Līdzās vokālajām kvalitātēm par vienu no spēcīgākajiem iestudējuma trumpjiem laikraksts atzīst kolorītos tēlus: jo spilgtus tos veidojuši ne tikai solisti, bet arī kora mākslinieki. Tiek slavēts gan Egils Siliņš, kurš patiesi un dziļi izdzīvo Holandieša likteni, gan krievu soprāns Mlada Hudoļeja, kura Zentas lomu atklājusi ar neticami spēcīgu kaisli. Tāpat par efektīgu iestudējuma izteiksmes līdzekli tiek minēta gaismu partitūra.

Īpaši uzteikts arī diriģenta veikums: „Vāgnera mūzikas spēcīgo emocionalitāti lieliski atklāja diriģenta Mārtiņa Ozoliņa meistarīgais žests.”

„Maskatas opernamu var dēvēt par īstu pasaules brīnumu: šajā celtnē vienkop apvienojusies brīnišķīga arhitektūra, nevainojama gaume un stils,” stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Vienlaikus viņš slavē gan operteātra personāla viesmīlību, gan operativitāti: „Jebkura tehniska problēma tika atrisināta dažu sekunžu laikā! Rēķinoties ar to, ka instrumentu bagāžu bijām veidojuši pēc iespējas ekonomiskāku, īpaši mūsu mūziķiem tika sarūpēti tikko no meistara nākuši izcilas kvalitātes instrumenti! Latvijai tas ir milzu pagodinājums, ka bagātā Omāna, kura no visa pasaules piedāvājuma var izvēlēties jebkuru šedevru, priekšroku deva tieši mums,” ir pārliecināts M. Ozoliņš.

Starp citu, diriģentu pārsteidzis arī absolūtais klusums, kas izrādes laikā valdījis zālē. „Šķiet, klausītāji pat neelpoja! Interesanti, ka uz ieejas biļetēm tiek drukāta uzvedības etiķete... Nekur citviet pasaulē neesmu jutis tādu cieņu un respektu. Šajā teātrī ir visi priekšnoteikumi, lai no sirds darītu savu darbu,” rezumē M. Ozoliņš.

Tiesa gan, neizpalikuši arī pārsteigumi: „Pēdējā brīdī pirms izrādes bez pēdām pazuda diriģenta partitūras eksemplārs; nācās to aizvietot ar citu, bet bez nepieciešamajām kupīrām. Tomēr viss beidzās labi.”

„Klīstošā holandieša” viesizrādes Omānā nozīmīgu debiju nozīmējušas LNO solistam Andrim Ludvigam: pirmo reizi viņš dziedājis vokāli komplicēto Ērika partiju. „Debija bija visai ekstremāla - vairāk nekā 40 grādu karstums un kondicionieri balsij nav tā labākā kombinācija,” prāto viens no labākajiem Latvijas tenoriem. Par spīti neparastajiem apstākļiem, viss izdevies labi, un viņa debiju slavējuši kā kolēģi, tā klausītāji. Dziedātājs īpaši uzteic arī operteātra brīnišķīgo akustiku: „Šajā ziņā Maskatas operteātris šobrīd tiek uzskatīts par pasaulē labāko.”

Maskatas opernama akustiku patiesi slavē visi: gan diriģents un orķestra mūziķi, gan kora mākslinieki un solisti. „Ir neizsakāmi ērti dziedāt, jo sadzirdami pat čuksti,” atklāj LNO soliste Ilona Bagele, kura „Klīstošajā holandietī” atveidojusi Marijas lomu. Dziedātāju sajūsminājusi ne tikai ēkas arhitektūra, visur esošais marmors un ērtības, bet arī atjautīgi veidotā skatuves uzbūve, kura ietver pat lielās ērģeles. Opernamā notiek dažādu žanru koncerti, ieviesti arī abonementi, kas nepārprotami nozīmē valsts centienus izglītot savus pilsoņus. Turklāt ieviesta jauka tradīcija: pēc izrādes vai koncerta publika tiekas ar māksliniekiem, lai pārrunātu redzēto, lūgtu autogrāfus un kopā fotografētos.

„Klīstošā holandieša” skatītāju vidū bijuši gan tradicionālajos tērpos ģērbušies valsts pamatiedzīvotāji, gan eiropeiski tērpušies skatītāji. „Pateicoties sultāna ieinteresētībai, Omānā tiek darīts viss, lai popularizētu rietumu kultūru. Tomēr ne vienmēr tas izdodas viegli, jo rietumnieciskie ideāli bieži ir pretrunā omāniešu vēsturiskajam dzīvesveidam un pārliecībai,” Omānā novēroto atklāj Mārtiņš Ozoliņš.

Viesizrāžu laikā mūsu mākslinieki paspējuši gan nopietni pastrādāt, gan atpūsties. „Apskatījām gan senos cietokšņus un vecās pilsētas, gan ūdenskritumus un oāzes. Esam pateicīgi Omānas pusei par atbalstu un mūsu operai par radīto iespēju,” – tā Ilona Bagele.

Der atgādināt: lai godinātu izcilo operkomponistu Rihardu Vāgneru 200. jubilejā, Maskatas Karaliskā opera no visas pasaules operteātru piedāvājuma bija izvēlējusies tieši „Klīstošo holandieti” Latvijas Nacionālās operas iestudējumā, pilnībā sedzot arī ar viesizrādēm saistītās izmaksas.

Iestudējumā, kuru veidojis režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss un videomāksliniece Katrīna Neiburga, piedalījās Egils Siliņš (Holandietis), Mlada Hudoļeja (Zenta), Andris Ludvigs (Ēriks), Krišjānis Norvelis (Dālands), Ilona Bagele (Marija) un Guntars Ruņģis (Stūrmanis). Ar solistiem kopā bija LNO un Liepājas simfoniskais orķestris, LNO koris un Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Pie diriģenta pults - Mārtiņš Ozoliņš.